Home Tehnoloģija Rubīna observatorija uztver tālu miglāju no Čīles kalna virsotnes

Rubīna observatorija uztver tālu miglāju no Čīles kalna virsotnes

5
0

 

Divas iespaidīgas zvaigžņu audzētavas – lagūna un trifid miglāja – ir atklāti žilbinoši detalizēti vienā no pirmajiem publiskajiem attēliem no Vera C. Rubin observatorijas. Šie attālie gāzes un putekļu mākoņi, kas atrodas 4000 gaismas gadu no Zemes, iezīmē observatorijas zinātnisko spēju debiju. Attēli, kas tika izlaisti tiešraides laikā 23. jūnijā, piedāvā spilgtu priekšskatījumu par to, ko observatorija nākamās desmitgades laikā uztvers no tā augstkalnu staba Cerro Pachón Čīles Andos, izmantojot kosmosa un laika mantojuma aptauju (LSST), lai izpētītu kosmisko evolūciju.

Rubina observatorija, lai skenētu dienvidu debesis ik pēc 3 naktīm, kartējot galaktikas un tumšo vielu

Kā uz observatorija Režisors Željko Ivezić, attēlu komplekti demonstrē objekta plašo redzamības lauku un spēju darboties “laika domēnā” – laika gaitā mainot telpas izmaiņas. Vašingtonas, DC pulksteņu ballītes laikā, Ivezić atzīmēja sagūstīto debess objektu daudzveidību, sākot no tuvējām spilgtām zvaigznēm līdz tālām sarkanām eliptiskām galaktikām. 9. jūnija instruktāžā Prinstonas universitātes astronoms Yusra Alsayyad aprakstīja Rubina observatorijas uzlaboto attēla apstrādi un tā lomu, veicinot ātru atklāšanu plašajos debesu segmentos.

Observatorijā, kas nākamajā desmitgadē uzņemsies visās dienvidu debesīs ik pēc trim vai četrām naktīm, ir milzu pašregulējošs teleskops, kā arī automašīnas izmēra digitālā kamera, kas jebkad uzbūvēta. Katrā 30 sekunžu ekspozīcijas laikā naktī tiks uzņemti apmēram 1000 attēlu. Šis ātrais ritms dod zinātniekiem iespēju noteikt miljoniem pārejošu priekšmetu, piemēram, asteroīdus, supernovas un, iespējams, nezināmas parādības, kā tās notiek.

Pa ceļam observatorija arī palīdzēs izkopt galaktikas un zvaigžņu sistēmas un tumšās vielas sadalījumu – neredzamu materiālu, kas veido apmēram 85 procentus no Visuma masas. Observatorija ir nosaukta astronomai Verai Rubinai, kura apkopoja būtiskus datus, kas pierādīja tumšās vielas esamību 70. gados. “Mēs ceram, ka vēlāk pēc būvniecības pabeigšanas mēs apkoposim vairāk datu.”

ASV Nacionālais zinātnes fonds un Enerģētikas departaments, kā arī Rubina observatorija sola pārveidot astronomijas jomu. Projekts, kā saka teleskopa zinātnieks Sandrīns Tomass, ir gatavs revolucionizēt kosmiskos pētījumus, un tas reālā laikā plaši izplatīs plašu sabiedrību, lai stāstu par Visumu, kā tas notiek.

avots