Pēc 12 gadu tūkstošiem relatīvas neaktivitātes ģeoloģiskā vaina, kas stiepjas visā Jukonas, Kanādas un Aļaskas teritorijā, tagad šķiet spējīga ražot lielu zemestrīci, liecina jauns pētījums. Rezultāti norāda uz nepietiekami atzītu seismisko bīstamības avotu Kanādas ziemeļrietumos.
Zinātnieki iepriekš uzskatīja, ka Tintina vaina, kas stiepjas aptuveni 620 jūdzes (1000 kilometru) attālumā no Britu Kolumbijas ziemeļaustrumiem caur Jukonu un Aļasku, pēdējos 40 miljonus gadu laikā klusēja. Šie jaunie atklājumi, kas publicēti 15. jūlijā žurnālā Ģeofizikālo pētījumu vēstulesizaicināt šo teoriju. Izmantojot augstas izšķirtspējas topogrāfiskos datus, pētnieku komanda identificēja 81 jūdžu garu (130 kilometru garu) Tintīnas segmentu, kas daudz nesen izraisīja vairākas lielas zemestrīces. Pēdējais notika apmēram pirms 12 000 gadiem, un kopš tā laika stress ir saistīts ar vainu. Kad tas galu galā plīst, zemestrīce varētu būt spēcīga – potenciāli pārsniedzot 7.5.
Šāda zemestrīce apdraudētu mazas Jukonas kopienas, kas atrodas netālu no Tintīnas, it īpaši Dawson City, kur atrodas vairāk nekā 1500 cilvēku. Smaga kratīšana varētu izraisīt zemes nogruvumus un sabojāt lielceļus un kalnrūpniecības infrastruktūru. Pēdējo 20 gadu laikā Tintīnā ir bijušas dažas nelielas zemestrīces no 3. līdz 4. Viņš un viņa kolēģi nolēma noteikt, vai šī vaina spēj radīt lielākas zemestrīces.
“Pēdējo pāris gadu laikā ir daudz plašāka augstas izšķirtspējas topogrāfisko datu pieejamība,” Finlijs stāstīja Gizmodo. Viņa komanda izmantoja datus, kas savākti no satelītiem, lidmašīnām un droniem, lai skenētu teritoriju netālu no Tintīnas, lai iegūtu kļūmes rētas. Šīs pazīmes veidojas, kad zemestrīces plīst Zemes virsmu, kas kalpo kā pagātnes zemestrīču pierādījums.
Pētnieki atrada 81 jūdžu garu (130 kilometru garu) bojājumu rētu sēriju, kas iet 12 jūdžu (20 kilometru) attālumā no Dawson City. Lai noteiktu zemestrīču laiku, kas tās radīja, viņi novēroja zemes formas, kas palikušas pēc ledāja iebrukumiem, kas notika pirms 12 000, 132 000 un 2,6 miljoniem gadu. Tas atklāja, ka vaina pēdējo 2,6 miljonu gadu laikā ir izraisījusi vairākas lielas zemestrīces, iespējams, katru reizi slīdot vairākus metrus.
Tomēr 12 000 gadus vecās zemes formas netika kompensēta ar vainu, norādot, ka kopš tā laika nav bijis nozīmīgs plīsums. Šajos gadu tūkstošos Tintina ir uzkrājusi celmu ar ātrumu aptuveni 0,2 līdz 0,8 milimetrus gadā, liecina pētījums. Balstoties uz to, Finlijs un viņa kolēģi lēš, ka ir izveidojušies aptuveni 20 pēdas (6 metri) no kopējā paslīdēšanas deficīta.
Galu galā ēkas celms izraisīs vainas plīsumu un potenciāli radīs lielu zemestrīci, sacīja Finlijs. Tomēr tas nenozīmē, ka šim reģionam ir tiešas briesmas. “Lai arī uz šīs vainas var rasties lielas zemestrīces, tās, iespējams, notiek ar daudziem tūkstošiem gadu starp tām,” sacīja Finlijs. “No mūsu pašreizējās izpratnes nav iespējams pateikt, vai tas ir nenovēršams, vai tūkstošiem gadu prom.”
Tomēr lielas Tintina zemestrīces iespējamība prasa zināmu pārskatu par seismisko bīstamību Kanādas ziemeļrietumos. Valsts nacionālais seismiskās bīstamības modelis (NSHM) – kas informē seismiskos būvnormatīvus un citus inženiertehniskos drošības standartus -, saskaņā ar UVIC pašlaik Tintīnu neatzīst kā diskrētu seismogēnu bojājumu avotu, saskaņā ar UVIC atbrīvotApvidū Finlija atklājumi galu galā tiks integrēti NSHM un dalīsies ar pašvaldībām un ārkārtas situāciju vadītājiem, lai uzlabotu sagatavotību zemestrīcei. “Tas, ko dara mūsu informācija, ir pilnveidot vietu, kur daži no lielākajiem draudiem būtu šajā seismiskā bīstamības modelī,” viņš teica.
