Kādu iemeslu dēļ šķiet, ka Wayback Machine, interneta arhīva labi zināmā tīmekļa momentuzņēmuma darbība, pārdzīvo sava veida lejupslīdi. Projekts, kas balstās uz tīmekļa rāpuļprogrammām, lai kataloģizētu izmaiņas daudzās tīmekļa vietnēs, ir bijis interneta laikmeta galvenais components un galvenais veids, kā veikt pētījumus — žurnālistikas vai cita veida pētījumus. Diemžēl a jauns ziņojums no Niemen Lab apgalvo, ka Wayback Machine ziņu mediju tīmekļa vietņu momentuzņēmumi pēdējos mēnešos ir “krītoši”. Patiešām, tirdzniecības vieta ziņo:
Laikā no 2025. gada 1. janvāra līdz 15. maijam Wayback Machine parāda kopumā 1,2 miljonus momentuzņēmumu, kas savākti no 100 lielāko ziņu vietņu mājaslapām. No 2025. gada 17. maija līdz 1. oktobrim tajā tiek rādīti 148 628 momentuzņēmumi no šīm pašām 100 vietnēm — tas ir par 87%. (Jūs varat redzēt mūsu datus šeit.)
Marks Grehems, Wayback Machine direktors, apstiprināja, ka maijā bija “dažu konkrēto arhivēšanas projektu sabrukums, kā rezultātā dažām vietnēm tika izveidots mazāk arhīvu”. Tomēr Grehems piebilda, ka dažas vietnes ir arhivētas, guess tās vēl nav redzamas vietnē. “Daži materiāli, kurus bijām arhivējuši pēc šī gada 16. maija, vēl nav pieejami, izmantojot Wayback Machine, jo to atbilstošie indeksi vēl nav izveidoti,” viņš piebilda.
Kāpēc notiek šis sabrukums? Tas ir lielais jautājums, un uz to stāsts īsti neatbild. Grehems acīmredzot teica Niemenam, ka “dažādi darbības iemesli”, kas saistīti ar “resursu piešķiršanu”, ir veicinājuši dažu arhivētu materiālu parādīšanas aizkavēšanos, guess acīmredzot tas nav kļuvis precīzāks. Grehems arī apgalvoja, ka arhivēšanas “bojājuma” iemesls ir novērsts un vietne drīzumā atgriezīsies. Gizmodo sazinājās ar interneta arhīvu, lai iegūtu plašāku informāciju, un atjauninās šo stāstu, ja tas atbildēs.
Interneta arhīvam pēdējos gados ir bijušas problēmas. Pērn bezpeļņas organizācija zaudēja apelāciju par ilgstošu autortiesību cīņu par vienu no tās grāmatu digitalizācijas projektiem. Šī gada sākumā organizācija vērsās pie atbalstītājiem, lai palīdzētu tai cīņā pret kārtējā tiesas prāvašo iesniedza ierakstu kompāniju koalīcija, kas meklēja 700 miljonus ASV dolāru par organizācijas darbu “vēsturisko 78 apgr./min ierakstu saglabāšanā un piekļuves nodrošināšanā”. Jā, “bezmaksas” mediji koncepcija, pēc kuras interneta arhīvs ir dzīvojis, ir izrādījies diezgan dārgs.
