Trumps ir atzinis, ka viņš ir “ļoti nelaimīgs” ar Izraēlas streikiem Dohā. Lūk, kāpēc tas ir svarīgi

Donalds Trumps acīmredzami nav apmierināts ar Izraēlu pēc tam, kad tas izvēlējās sākt raķešu streikus Katarā.

Kamēr Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu sacīja, ka viņš mēģina trāpīt Hamas kaujiniekiem Kataras galvaspilsētā Dohā, sitot valsti, kas darbojas kā starpnieks Tuvajos Austrumos, ir nosūtījis triecienviļņus visā pasaulē.

Lai padarītu situāciju vēl sliktāku, šķiet, ka Netanjahu virzījās uz priekšu ar uzbrukumu, nedodot ASV vai Katarai ievērojamu iepriekšēju paziņojumu.

Izraēlas starptautiskās alianses jau ir pakļautas intensīvai slodzei ar tā karu pret Gazu – ir tikai Trumpa administrācija (ir (ir tikai Trumpa administrācija (lielākoties) stāvēja pie Netanjahu.

Bet vai Izraēlas pārsteiguma uzbrukums Dohai to visu mainītu?

Lūk, ko mēs zinām – un kāpēc tas ir svarīgi.

Izraēla otrdienas vakarā uzsāka 10 raķešu streikus Hamas galvenajā mītnē Katarā – kur kaujiniekiem ir piedāvāta imunitāte.

Vairāki galvenie skaitļi kaujinieku grupā bija pulcējušies, lai pārrunātu Trumpa jaunāko miera plānu Gazai.

Hamas apgalvoja, ka tā līderis ir pārdzīvojis uzbrukumu, lai gan kopā ar Kataras drošības spēku locekli tika nogalināti viņa dēls un vēl četri citi.

Ja tā ir taisnība, streiks varētu izrādīties milzīgs nepareizs Netanjahu aprēķins, ņemot vērā starptautisko reakciju un miera sarunu ietekmi.

Apvienotās Karalistes premjerministrs Keirs Starmers sacīja, ka uzbrukumi “pārkāpj Kataras suverenitāti un risku turpmāk eskalāciju visā reģionā”, savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka streiki ir “nepieņemami”.

ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterres arī atkārtoja viņu bažas, sakot: “Es nosodu šo klīstošo Kataras suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumu. Visām pusēm ir jāstrādā, lai panāktu pastāvīgu pamieru, nevis iznīcinātu.”

Kataras premjerministrs Mohammeds bin Abdulrahman bin Jassim Bin Jaber Al Thanil, arī apgalvoja, ka Izraēla uzbrukumā ir izmantojusi raķetes, kuras gaisa aizsardzības sistēmas nevarēja atklāt.

Viņš apgalvoja, ka Izraēlas “nodevīgais uzbrukums” bija sabotējis pamiera centienus Gazai, ka starpniecības centieni bija “Kataras identitātes daļa” un ka juridiskā komanda apsvēra savas valsts reakciju uz uzbrukumu.

Bet Netanjahu līdz šim ir dubultojies. Runājot par ASV vēstniecību Jeruzalemē, viņš sacīja: “Dienas, kad teroristu līderi var baudīt imunitāti visur, ir beigušās.”

Viņš apgalvoja, ka uzbrukums ir “pilnībā pamatots”, jo tas bija vērsts uz vecākajiem vadītājiem, kuri 2023. gada 7. oktobrī organizēja Hamas reidu Izraēlas augsnē.

Citas amatpersonas raksturoja streiku kā reakciju uz Hamas uzbrukumu Jeruzalemes autobusu pieturai pirmdien, kur tika nogalināti seši izraēlieši.

Tomēr Netanjahu arī uzstāja, ka Izraēla ir rīkojusies pati par sevi, sakot: “Izraēla to ierosināja, Izraēla to vadīja, un Izraēla uzņemas pilnu atbildību.”

Streiks notiek pēc tam, kad Izraēlas militārā leitnanta Ģenerālleitnanta Ģenerālleitnants Ejals Zamirs sacīja, ka Hamas vadība tiks mērķēta uz “visiem Tuvajiem Austrumiem” ar “nav vietu, kur paslēpties no mums”.

ASV ir sabiedrota ar Kataru, un tajā pat ir milzīga gaisa bāze, kas izvietota valstī.

Trumpa preses sekretāre Karoline Leavitt sacīja, ka uzbrukums tuvu sabiedrotā augsnei “nepārvirza Izraēlu vai Amerikas mērķus”.

Viņa sacīja, ka ASV prezidents ir brīdināts par ASV militārpersonu, nevis Izraēlas streiku, un ka Trumpa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs pēc tam paziņoja Kataris – tikai tas bija par vēlu.

Pēc Leavitt teiktā, Trump “ļoti slikti jūtas” par streikiem un “radīja savas domas un bažas par šo ļoti skaidru”, kad viņš vēlāk runāja ar Netanjahu.

Pats ASV prezidents vēlāk žurnālistiem sacīja, ka viņš ir “ļoti nelaimīgs par to, kā gāja uz leju”, un ka viņš trešdien piedāvās pilnu paziņojumu.

Izraēlas streiki ielej aukstu ūdeni ASV notiekošajiem mēģinājumiem izbeigt karu Gazā.

Trumps bija aizstāvējis ASV miera priekšlikumu Izraēlai un Hamasam, kas ietvertu visu Izraēlas ķīlnieku atbrīvošanu apmaiņā pret nenoteiktu skaitu Palestīnas ieslodzīto.

Bet viņa plānā nebija ietverts pastāvīgs kara beigas – nosacījums, kuru Hamas ir pieprasījis, bet Izraēla ir samazinājusies.

Šis jaunais uzbrukums Kataras augsnei liek domāt, ka Netanjahu vairs nevēlas gaidīt Amerikas atbalstu – un acīmredzami atsakās no sarunām.

Lēmums rīkoties bez Trumpa apstiprinājuma zīmoga arī liek ASV prezidentam izskatīties vāji un lido, saskaroties ar Trumpa darījumu veidošanas prasmēm, par ko viņš ir lepojies gadiem ilgi.

Tas viss patiešām sagraus cilvēku, kurš tik ļoti vēlas nodrošināt Nobela Miera prēmiju, it īpaši tāpēc, ka viņš ir konsekventi stāvējis pie Netanjahu puses, kamēr citi Rietumu sabiedrotie ir sākuši apšaubīt Izraēlas rīcības katastrofisko iedarbību Tuvajos Austrumos.

BBC starptautiskais redaktors Džeremijs Bovens pat ierosināja, ka Trumps ir “spēlējis” Netanjahu.

Izraēlas streiki varētu izraisīt turpmāku spriedzi arī Tuvajos Austrumos, it īpaši starp Irānu un Izraēlu, kuri kopš jūnija beigām rīko pamieru.

Irānas Ārlietu ministrija sacīja, ka uzbrukums ir “acīmredzams starptautisko tiesību pārkāpums” un “Kataras nacionālās suverenitātes pārkāpums”.

Tas arī rada plašākas bažas, ka Izraēla plāno turpināt kampaņu “rezultātu norēķins” par 7. oktobra reidu – it īpaši tāpēc, ka Kataras premjerministrs ir teicis, ka viņa valsts “patur tiesības” atbildēt.

Viena lieta ir pārliecināta: tas ir tieši pretējs tam, uz ko Trump cerēja.