Citi pieteikumi ierosināja, ka lejupslīde varētu notikt vēl agrāk. Sabiedrības bankas Hanmi Financial institution savā kontrolakciju sabiedrībā Hanmi Monetary Corp. SEC iesniegumā sacīja, ka “tarifu apvienojums, pieaugošā inflācija, deportācijas, globālās politiskās nemieri un spriedze un samazināta kredīta pieejamība” varētu izraisīt “vieglu lejupslīdi 2025. gadā.”
Daži uzņēmumi sacīja, ka deportācijas varētu izraisīt darbaspēka trūkumu. Century Communities, mājas būvēšanas uzņēmums, savā 2024. gada pārskatā sacīja, ka, ja tā nespēj nolīgt pietiekami daudz kvalificētu tirgotāju un darbuzņēmēju, tai “var būt būtiska nelabvēlīga ietekme uz mūsu pakalpojumu standartiem”.
“Darbaspēka trūkumu var izraisīt, cita starpā faktoriem, kas palēnina imigrācijas un/vai palielinātu deportāciju, jo ievērojamu būvdarbu daļu veido imigranti,” teikts iesniegumā.
Daži uzņēmumi pieminēja deportācijas, guess sacīja, ka nav pārliecināti, kā apspiešana ietekmēs viņu biznesu. Piemēram, Hearland Financial institution and Belief Firm Banks Banks Bridgewater Bancshares, Heartland Financial institution and Belief Firm, kā arī Heritage Financial institution piemin masu deportācijas to faktoru sarakstā, kas varētu ietekmēt viņu “tālredzīgos paziņojumus”, kas paredz, cik labi bankas var darboties nākamajos mēnešos. Tomēr uzņēmumi apstājās, sakot, vai deportācijas kaitēs vai palīdzēs viņu biznesam.
Citi uzņēmumi sacīja, ka deportācijas rada zināmu risku ekonomikai, taču atzīmēja, ka viņi negaida, ka tas nodarīs plašu kaitējumu vai kaitēs viņu biznesam.
Discussion board Funding Group nekustamā īpašuma ienākumu fonda iesniegumā firma sacīja, ka “stingrāka imigrācijas kontrole un deportācija” varētu būt jauktu rezultātu. Iesniegšana apgalvo, ka šī politika varētu palielināt inflāciju, guess, iespējams, ir “svētība ASV darbiniekiem (augstākām algām)” vai atdzesē “pārkarsētie mājokļu tirgi”.
Daži uzņēmumi apgalvoja, ka viņu bizness varētu būt pakļauts riskam, ja viņu klientus ietekmē deportācijas. Klusā okeāna lidostu grupa, kas darbojas caur Meksikas un Jamaikas lidostām, sacīja, ka tādas politikas kā masu deportācijas un ierobežojumi starptautiskajā ceļojumā ievērojami ietekmēs lidostu satiksmi un līdz ar to arī uzņēmuma apakšējo līniju.
“Šie pasākumi varētu radīt neskaidrus ekonomiskos apstākļus Meksikā, ietekmējot brīvo laiku, apmeklējot draugus un radiniekus, kā arī biznesa ceļojumus uz valsti un no tās,” teikts pieteikumā.
Tikmēr Cloud Communications and Monetary Companies Firm IDT Company sacīja, ka masu deportācijas var “negatīvi ietekmēt” savus uzņēmuma klientus, piemēram, naudas pārskaitījumu pārskaitījuma pakalpojuma boss naudu, kā arī naudas pārskaitījumu un starptautisko zvanu apkalpošanas uzņēmuma boss revolūciju. Viss, kas traucē cilvēku spēju strādāt vai ceļot ārpus savas izcelsmes valsts, apgalvoja, ka IDT varētu sāpināt klientus un līdz ar to arī tā biznesu.
Atlaižu veikalu ķēdes cenas, kas darbojas visā Centrālamerikā, sacīja, ka masu deportācijām var postoši ietekmēt visu reģionu. Ja cietīs ievērojams ārvalstu darbinieku samazinājums, kas sūta naudu savām ģimenēm Gvatemalā, Salvadorā, Nikaragvā un Hondurasā, šo tautu ekonomika cietīs, tāpat kā cenas, teikts veikalos, teikts pieteikumā. Nauda no ārvalstu darbiniekiem, uzņēmums brīdina, ir “galvenais ienākumu un nabadzības mazināšanas avots miljoniem ģimeņu”.
