Pastāv viss dzīves cikls, kas palīdz dažiem savvaļas dzīvniekiem attīstīties, kad sadedzina boreālo mežu, guess eksperti saka, ka klimata pārmaiņas un cilvēku aktivitāte ir noveduši pie lielākiem, intensīvākiem savvaļas ugunsgrēkiem, saasinot negatīvo ietekmi uz dažām sugām.
Lai gan ir pāragri precīzi zināt, kā viena no vissliktākajām ugunsgrēka sezonām Saskačevanas vēsturē ietekmē savvaļas dzīvniekus, pētījumi liecina, ka dažas sugas gadu tūkstošos ir attīstījušās, lai izmantotu meža ugunsdzēsības ciklus.
“Tas ir gandrīz svarīgi, it īpaši boreālajā mežā, lai ainavā būtu zināma ugunsgrēka pakāpe, jo ir svarīgi izveidot šāda veida reģeneratīvu dzīvotni sugām, kas no tā ir atkarīgas,” sacīja Žans-Mišele Devinks, vides konsultants un profesors Vides skolā Saskatčevanas universitātē.
“Izaicinājums, protams, ir tāds, ka citām sugām, kurām ir nepieciešams vairāk nobriedušu mežu, ugunsgrēku apmērs, ko mēs redzam visā boreālajā mežā, ir mazliet problēma.”
Daži putni svētkus atrod meža ugunsgrēka sekās. Daži vaboļu veidi meklē ugunsgrēkus, jo koki ir jutīgāki pret invāziju, un putni, piemēram, melnā atbalstītais dzenis, drīz seko, lai barotos ar kāpuriem, sacīja Devink.
Daži zīdītāji gūst labumu, jo “barības vielu pieplūdums augsnē pēc ugunsgrēka un zāles un jaunas veģetācijas atjaunošanās rada daudz lopbarības un daudz pārtikas, piemēram, trušiem un daudz nagulātu: briežu, aļņu un aļņu,” sacīja Devink.
Lieli dzīvnieki, piemēram, lāči un brieži, parasti spēj bēgt no aktīviem ugunsgrēkiem, guess jaundzimušie šogad ir īpaši neaizsargāti neparasti agrīnās ugunsgrēka sezonas dēļ, sacīja IGA Stasiak, savvaļas dzīvnieku veselības speciālists Vides ministrijā.
“Šajā gadalaikā daudzas sugas dzemdē, tāpēc jaunāki dzīvnieki, ligzdojoši putni vai dzīvnieki, kas var būt mazāk mobili, var nespēt izvairīties no uguns,” sacīja Stasiaks.
Tas ir tas, ko uztrauca Ovide Mišels, kad viņš un ugunsdzēsēju grupa Pelikānā šaurās atrada aļņu teļu, kas klīst viens pats netālu no šosejas apmēram pirms divām nedēļām.
“Viņš bija ceļā divas dienas, un es domāju, ka māte to atradīs,” sacīja Mišels, Pelikāna ciema mērs.
Grupa nolēma glābt teļu, guess saprata, ka viņi to nevar paturēt, un atbrīvoja to atpakaļ šajā apgabalā. Viņi turpināja to vērot, guess pēc divām dienām teļš bija pazudis.
“Es ceru, ka māte atgriezīsies un to atrada,” sacīja Mišels.
Tā bija līdzīga situācija ugunsgrēka cīņas laikā La Ronge apgabalā. Pagājušajā nedēļā Lac La Ronge Indijas grupas priekšnieks Tamijs Kuks-Searsons sociālajos plašsaziņas līdzekļos ievietoja, ka ugunsdzēsēji izglāba fawn, kas naktī klejoja ap ugunsgrēku.
“Saglabāšanas virsnieki droši atbrīvoja savvaļā, un tā tika izglābta tuvumā,” pastā sacīja Kuka-Searsons.
Vides ministrija iesaka cilvēkiem atstāt jaunus dzīvniekus vienatnē, jo ne vienmēr ir pārliecināti, ka viņi ir pamesti, sacīja Stasiaks, piebilstot, ka aļņi un brieži jo īpaši atstāj savu jauno paslēptu sukā vai zālē visu dienu, lai pasargātu viņus no plēsējiem.
“Cilvēki var simply, ka šie dzīvnieki ir bāreņi, guess parasti māte atrodas tuvumā, un viņiem ir vislabākās izdzīvošanas iespējas kopā ar māti,” sacīja Stasiaks.
Abi eksperti sacīja, ka ir nepieciešami vairāk pētījumu, lai izprastu ugunsgrēka ilgtermiņa ietekmi uz boreālo mežu un tā iedzīvotājiem.
“Ugunsgrēka traucējumi ir dabiska mūsu ekosistēmas sastāvdaļa, taču tas, ko mēs redzam, ir intensīvāki ugunsgrēki, lielāka uguns frekvence un karstāka laika apstākļi,” sacīja Stasiaks.
“Šī ir salīdzinoši jauna joma, kas mums būs jāpārbauda, jo šo ugunsgrēku intensitāte un biežums turpinās palielināties līdz ar klimata izmaiņām.”
Šajos avotos ir pieejama jaunākā informācija par aktīviem ugunsgrēkiem, dūmiem un ar tām saistītām tēmām:
