Kodolieroču izmēģināšana pēkšņi kļūst par galveno diskusiju tēmu pēc tam, kad tā trīs gadu desmitus ir bijusi snauda. Pagājušajā nedēļā Krievija izmēģināja ar kodolenerģiju darbināmu raķeti, taču īstu bumbu neuzspridzināja. Atbildot uz to, šonedēļ sacīja prezidents Donalds Tramps ASV atsāks kodolieroču izmēģinājumus.
Līdz šim 21. gadsimtā vienīgā valsts, kas ir veikusi kodolieroču izmēģinājumus, ir Ziemeļkoreja, un visi šie izmēģinājumi ir bijuši pazemē. ASV pēdējo reizi izmēģināja kodolbumbu 1992. gadā. Krievija pēdējo reizi veica kodolbumbu izmēģinājumu 1990. gadā. Ķīna apstājās 1996. gadā.
Visiespaidīgākie kodolizmēģinājumi bija tie, kas tika veikti brīvā dabā 40. gadu beigās un 1950. gados, radot dažus no ikoniskākajiem un šausminošākiem kodollaikmeta attēliem. Kopš tā laika sēņu mākonis ir bijis draudu simbols.
Šo testu postošās sekas joprojām ir jūtamas. ASV veiktie testi Bikini atolā Klusajā okeānā bija vieni no visu laiku lielākajiem. Līdz šai dienai radioaktīvo nokrišņu radītais piesārņojums padara to par nedrošu, lai neviens tur varētu pastāvīgi dzīvot.
Lielākā daļa atmosfērisko testu beidzās 1963. gadā, kad ASV, Padomju Savienība un citas vienojās par daļēju izmēģinājumu aizlieguma līgumu. Tajā nebija iekļauti konkrēti veidi, kā pārbaudīt, vai kāds to nav pārkāpis, taču izrādījās, ka tas darbojas. Gan ASV, gan padomju vara apturēja šo praksi un nekad pie tās neatgriezās. Tomēr Francija turpināja testus virs zemes līdz 1974. gadam, wager Ķīna līdz 1980. gadam.
Kas pilnībā apturēja testēšanu (gandrīz)
Pazemes izmēģinājumus turpināja visas lielākās valstis astoņdesmitajos gados, kas ierobežoja radioaktīvo nokrišņu izplatību. Tomēr tika veidota kustība, lai pilnībā pārtrauktu praksi.
1992. gadā ASV noteica savu pārbaužu veikšanu. Pēc tam 1996. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma Līgumu par visaptverošu kodolizmēģinājumu aizliegumu (CTBT). Tas aizliedza visus kodolizmēģinājuma sprādzienus jebkur atmosfērā, okeānā vai pazemē.
Līguma ietvaros tika izveidota globāla uzraudzības sistēma, lai atklātu jebkādus kodolizmēģinājumus. Simtiem vietu visā pasaulē mēra seismisko aktivitāti, skaņas viļņus okeānā un starojumu atmosfērā. Tādā veidā neviena valsts nevar veikt kodolizmēģinājumu viltus dēļ. Šī sistēma ir atklājusi visus Ziemeļkorejas testus.
Tomēr CTBT sniedzas tikai tik tālu. Tas oficiāli nav stājies spēkā, jo to nav ratificējušas pietiekami daudz valstu. Tajos ietilpst visas lielākās kodolvalstis un dažas citas: ASV, Krievija, Ķīna, Indija, Pakistāna, Izraēla, Irāna, Ēģipte un Ziemeļkoreja.
ASV prezidents Donalds Tramps pavēlēja atsākt kodolieroču izmēģinājumus pirmo reizi kopš 1992.gada. Dienu iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija ir veiksmīgi izmēģinājusi ar kodolenerģiju darbināmu supertorpēdu.
Lai gan Krievija un Ķīna pēdējos gados nav veikušas nekādus liela mēroga kodolsprādzienus, ASV Valsts departaments norāda, ka, iespējams, abas valstis veikušas mazākus izmēģinājumus, kas tehniski pārkāptu moratoriju.
2023. gadā Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks Mihails Kovaļčuks sacīja, ka Krievijai reizi gadā jāizmēģina kodolierocis, lai “nobiedētu Rietumus”. Guess pagaidām nekas neliecina, ka tas būtu noticis.
Tātad, kodolizmēģinājumi ir atgriezušies?
Vismaz daļēji, jā. Pagājušajā nedēļā Krievijas izmēģinājums tika veikts ar kodolraķeti, kas varētu pārvadāt arī kodolgalviņu. Putins apgalvoja, ka tai ir praktiski neierobežots darbības rādiuss, to nevar izsekot un to nebūtu iespējams pārtvert. Krievija arī veica mācības ar starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm un spārnotajām raķetēm, kuras abas spēj nogādāt kodolbumbas.
Trešdien atklājās, ka Krievija ir izmēģinājusi zemūdens dronu, kas var veikt spēcīgu kodoltriecienu piekrastes pilsētai. Detaļas izklausās kā no asa sižeta filmas. Drons ar nosaukumu Poseidon ir paredzēts, lai eksplodētu netālu no krasta līnijas un atbrīvotu spēcīgu radioaktīvo cunami lielā pilsētas centrā. Atkal Putins, kurš pirmo reizi paziņoja par tā esamību 2018. gadā, apgalvoja, ka drons būtu pārāk ātrs, lai to izsekotu vai pārtvertu.
Kas attiecas uz ASV, tas ir atkarīgs no tā, ko Tramps tieši domā, atsākot testēšanu. Pagaidām nav skaidrs, vai viņš runā par raķešu izmēģinājumiem, kas līdzīgi Krievijai, vai reālām kodoldetonācijām.
Pagājušā gada aprīlī Nacionālā kodoldrošības administrācija, kas ir atbildīga par ASV krājumiem, paziņoja, ka ir gatava atsākt pazemes izmēģinājumus, ja tas tiks pasūtīts, taču tā neuzskatīja par vajadzīgu to darīt.
Trampa paziņojums šonedēļ arī ir pretrunā tam, ko viņš teica tikai pirms dažiem mēnešiem. Augustā viņš sacīja, ka vēlas sākt sarunas ar Krieviju un Ķīnu, lai samazinātu vai pat novērstu kodoldraudus. “Mēs nevaram ļaut kodolieročiem izplatīties. Mums ir jāaptur kodolieroči. Jauda ir pārāk liela,” sacīja Tramps.
