Home Tehnoloģija Zinātnieki izdod skaidrāko tēlu par noslēpumainu starpzvaigžņu objektu, kas sacenšas caur mūsu...

Zinātnieki izdod skaidrāko tēlu par noslēpumainu starpzvaigžņu objektu, kas sacenšas caur mūsu Saules sistēmu

9
0

 

Zinātnieki ir izdevuši elpu aizraujošu jaunu atjauninājumu par noslēpumaino “starpzvaigžņu objektu” sacīkstēm caur Saules sistēmu.

Šis apmeklētājs no citas Saules sistēmas ar nosaukumu 3i/Atlas šobrīd steidzas uz Sauli ar ātrumu 137 000 jūdzes stundā (221 000 km/h).

Tagad Dvīņu dienvidu observatorijas Čīles zinātnieki vēl ir iemūžinājuši skaidrākos 3i/atlanta attēlus.

Un attēli atklāj vienu funkciju, kas beidzot varētu izbeigt spekulācijas par to, vai objekts ir svešs kosmosa kuģis.

Attēli, kas uzņemti 27. augustā, kad objekts bija aptuveni 240 miljoni jūdžu (380 miljoni km) no Zemes, ir daži no pirmajiem daudzkrāsainiem 3i/atlanta attēliem.

Viņi atklāj blīvu ledainu kodolu, ko ieskauj plašs gāzes un putekļu halo un putekļu, kas pazīstams kā koma.

Vissvarīgākais ir tas, ka viņi arī atklāj, ka objektam ir gara aste, kas stiepjas aiz 3I/Atlas virzienā pretī saulei.

Šī aste mēra apmēram vienu 120. grādu debesīs, kur viena grāda ir aptuveni jūsu mazā pirksta platums uz izstieptas rokas.

Zinātnieki ir iemūžinājuši skaidrākos attēlus no starpzvaigžņu objekta 3i/atlanta, jo tas sacenšas caur mūsu Saules sistēmu ar ātrumu 137 000 jūdzes stundā (221 000 km/h)

Zinātnieki no Dvīņu dienvidu observatorijas Čīlē iemūžināja šos 3i/atlanta attēlus, kamēr tas bija aptuveni 240 miljoni jūdžu (380 miljoni km) no Zemes, atklājot tās caurspīdīgo komētu asti, kas stiepjas prom no saules

Zinātnieki no Dvīņu dienvidu observatorijas Čīlē iemūžināja šos 3i/atlanta attēlus, kamēr tas bija aptuveni 240 miljoni jūdžu (380 miljoni km) no Zemes, atklājot tās caurspīdīgo komētu asti, kas stiepjas prom no saules

Dr Marks Noriss, Lankašīras universitātes astronoms, kurš nebija iesaistīts pētījumā, laikrakstam Daily Mail sacīja: “Šie jaunie attēli ļoti skaidri parāda, ka 3i/Atlas ir komēta.”

Mūsu pašu Saules sistēmā komētas ir ledus un putekļu bumbiņas, kas ļoti garās eliptiskās orbītās pārvietojas pa sauli, dažām atgriežoties tikai ik pēc dažiem simtiem gadu.

Kad komētas tuvojas saulei, karstums izraisa ledus vai oglekļa dioksīda izgatavotu ledu līdz sublimimālam, kas nozīmē, ka tas tieši no cietas vielas pārvēršas gāzē.

Šis gāzes un putekļu mākonis, kas tiek izmests no komētas virsmas, savāc ap sasalušo kodolu komas formā un tiek izsvītrots aiz komētas, veidojot asti.

Tā kā šis daļiņu mākonis ir ļoti atstarojošs, komētas šķiet daudz gaišākas nekā akmeņaini līdzīgu izmēru asteroīdi.

Jo tuvāk komēta nokļūst saulē, un jo vairāk karstuma tā ir pakļauta, jo lielākas un gaišākas šīs funkcijas kļūst.

Dr Noriss saka: “Agrīnie attēli parādīja pierādījumus par komētu aktivitāti, taču aktivitāte bija diezgan vāja, kamēr tā bija tālu no Saules.

“Kad 3i/atlants tuvojas saulei, tas tiek peldēts arvien vairāk saules gaismā, kas palielina komētas izvadīšanas daudzumu, kas ievērojami palielina komas un astes asti.”

Jaunie attēli parāda, ka komēta kopš iepriekšējiem novērojumiem ir kļuvusi ievērojami aktīvāka, piemēram, šis attēls, ko jūlijā uzņēma Habla kosmosa teleskops

Jaunie attēli parāda, ka komēta kopš iepriekšējiem novērojumiem ir kļuvusi ievērojami aktīvāka, piemēram, šis attēls, ko jūlijā uzņēma Habla kosmosa teleskops

Šie jaunie attēli parāda, ka aste tagad ir ievērojami lielāka nekā tas bija iepriekšējos novērojumos, piemēram, tos, kurus uzņēmis Džeimsa Veba kosmosa teleskops.

Turklāt, uzņemot attēlus krāsā, zinātnieki spēja uztvert gaismas viļņu garumus, ko komēta izstaro, kas pazīstama kā tā spektrs.

Spektrs zinātniekiem norāda, kāda veida ķīmiskās vielas var atrast komētā un kādās proporcijās – stāstot, kā tā veidojas un kā tas mainās, ejot cauri Saules sistēmai.

Interesanti, ka šī analīze atklāj, ka ledus un putekļi, kas veido 3i/atlantu, ir plaši līdzīgi tiem, kas atrodami komētās mūsu pašu Saules sistēmā, ar dažām būtiskām atšķirībām.

Dr Matthew Genge, planētu zinātnieks no Londonas Imperial College, kurš nebija iesaistīts pētījumā, laikrakstam Daily Mail sacīja: ‘3i/Atlas ir CO2 bagāta atmosfēra ar mazāk ūdens nekā lielākajai daļai mājās audzēto komētu.

“Tas varētu norādīt, ka tas veidojas tālu no vecāku zvaigznes. Ledus veidojas agrīnās planētu sistēmās, līstot no gāzes kā sniegs. Ūdens ledus veidojas tuvāk zvaigznei un co2 ledus tālāk. ”

Tas zinātniekiem sniedz intriģējošu ieskatu planētu veidošanās procesos, kas notiek ap tālām zvaigznēm.

Bryce Bolin, Eureka Scientific pētnieks, kurš bija daļa no komandas aiz attēliem, saka: “Katra starpzvaigžņu komēta ir kurjers no citas zvaigžņu sistēmas, un, izpētot viņu gaismu un krāsu, mēs varam sākt izprast pasaules daudzveidību, kas atrodas ārpus mūsu pašu.”

Tas ir pierādījums tam, ka objekts ir vai nu komēta, vai ļoti reti sastopama apledojušu asteroīda tips, skaidri parādot, ka tas ir dabisks objekts, nevis kaut kāds svešzemju amatniecības veids

Tas ir pierādījums tam, ka objekts ir vai nu komēta, vai ļoti reti sastopama apledojušu asteroīda tips, skaidri parādot, ka tas ir dabisks objekts, nevis kaut kāds svešzemju amatniecības veids

Ir tikai īss logs, kurā būs novērojami 3i/atlants, tāpēc zinātnieki mēģina apkopot tik daudz datu, cik vien iespējams, lai uzzinātu par šīm tālajām pasaulēm.

Svarīgi ir tas, ka šie novērojumi arī pārliecinoši noraida teorijas, ka 3i/Atlas ir kaut kāds svešzemju amatniecības veids.

Iepriekš tādi pētnieki kā Hārvardas fiziķa profesors Avi Loeb bija ierosinājis, ka 3i/Atlas varētu būt kaut kāda veida mākslīgs kosmosa kuģis.

Profesors Loebs ir publiski apspriedis iespēju, ka 3i/Atlas varētu būt milzu, ar kodolenerģiju darbināms kuģis.

Šis apgalvojums lielā mērā balstījās uz faktu, ka 3i/atlants it kā bija pārāk liels un pārāk spilgts, lai to ražotu dabas spēki.

Tomēr pierādījumi par spilgtu komu un aste ir skaidrs dabisks izskaidrojums objekta negaidītajam spilgtumam un šķietami neiespējamajam lielumam.

Dr Genge saka, ka Dvīņu dienvidu attēli skaidri norāda, ka 3i/atlants ir dabisks objekts.

“Mazie zaļie vīrieši noteikti nav atbildīgi!” Viņš piebilda.

 

Paskaidrots: atšķirība starp asteroīdu, meteorītu un citiem kosmosa iežiem

Tāds asteroīds ir liels klinšu gabals, kas palicis pāri no sadursmēm vai agrīnās saules sistēmas. Lielākā daļa atrodas starp Marsu un Jupiteru galvenajā joslā.

Izšķirt komēta ir klints, kas pārklāts ar ledu, metānu un citiem savienojumiem. Viņu orbītas viņus daudz tālāk izved no Saules sistēmas.

Izšķirt meteors Vai astronomi atmosfērā sauc par gaismas zibspuldzi, kad gruži sadedzina.

Šie gruveši ir pazīstami kā a meteoroīdsApvidū Lielākā daļa ir tik mazi, ka atmosfērā tiek iztvaikoti.

Ja kāds no šiem meteoroīdu padara to uz zemes, to sauc par a meteorītsApvidū

Meteoroīdi un meteorīti parasti rodas no asteroīdiem un komētām.

Piemēram, ja Zeme iet cauri komētas astei, liela daļa gružu sadedzina atmosfērā, veidojot meteoru dušu.

 

avots