VAŠINGTONA — Prezidentam Trampam ceturtdien gaidāma līdz šim nozīmīgākā starptautiskā tikšanās savā otrajā termiņā: klātienes sarunas ar Sji Dzjiņpinukas ir padarījis Ķīnu par nopietnu ekonomisku un militāru izaicinājumu ASV.
Abu prezidentu tikšanās laikā Seulā ir jāsaskaras ar plašu darba kārtību, sākot ar abu valstu saasināšanos tirdzniecības karā par tarifiem un augsto tehnoloģiju eksportu. Sarakstā iekļautas arī ASV prasības pēc Ķīnas represijām pret fentanilu, Ķīnas palīdzību Krievijai tās karā ar Ukrainu, Taivānas nākotni un Ķīnas augošo kodolarsenālu.
Tramps jau ir apsolījis, ka tikšanās būs ļoti veiksmīga.
“Tas būs fantastiski abām valstīm, un tas būs fantastiski visai pasaulei,” viņš teica pagājušajā nedēļā.
Taču vēl nav skaidrs, vai samita konkrētie rezultāti atbildīs šim augstajam standartam.
Valsts kases sekretārs Skots Besents svētdien sacīja, ka abas puses ir piekrituši “ietvaram” saskaņā ar kuru Ķīna atliktu stingras kontroles ieviešanu retzemju elementiminerāli, kas ir būtiski augsto tehnoloģiju produktu ražošanai no viedtālruņiem un elektriskajiem transportlīdzekļiem līdz militārajām lidmašīnām un raķetēm. Viņš sacīja, ka Ķīna arī ir piekritusi atsākt sojas pupu iepirkšanu no ASV lauksaimniekiem un vērsties pret fentanila sastāvdaļām.
Savukārt Besents sacīja, ka ASV atteiksies no stingrajiem tarifiem Ķīnas precēm.
Nikolass Bērnss, ASV vēstnieks Pekinā toreizējā prezidenta Baidena laikā, sacīja, ka šāda veida darījums būtu drīzāk “neērts tirdzniecības pamiers, nevis visaptverošs tirdzniecības līgums”.
“Tas var būt labākais, ko varam sagaidīt,” viņš sacīja pirmdien intervijā. Tomēr viņš piebilda, ka “tas būs pozitīvs solis, lai stabilizētu pasaules tirgus un ļautu pagaidām turpināt ASV un Ķīnas tirdzniecību.”
Taču ASV un Ķīnas amatpersonas ir bijušas ciešas par to, par ko ir panākta vienošanās attiecībā uz citu Sji lielo tirdzniecības pieprasījumu: atvieglot ASV ierobežojumus augsto tehnoloģiju eksportam uz Ķīnu, jo īpaši uzlabotajām pusvadītāju mikroshēmām, ko izmanto mākslīgajam intelektam.
Bērnss sacīja, ka abu lielvaru tehnoloģiju konkurence ir “visjutīgākā… attiecībā uz to, kurp virzīsies šīs attiecības, kura valsts kļūs spēcīgāka”.
Ērtas piekļuves nodrošināšana Ķīnai uzlabotiem pusvadītājiem “tikai palīdzētu [the Chinese army] konkurencē ar ASV armiju par varu Indo-Klusā okeāna reģionā,” viņš brīdināja.
Citas bijušās amatpersonas un Ķīnas vanagi ārpus administrācijas ir vēl precīzāk teikuši, ka viņi uztraucas, ka Tramps varētu būt pārāk gatavs tirgot ilgtermiņa tehnoloģiju aktīvus īstermiņa tirdzniecības darījumiem.
Augustā Tramps atviegloja eksporta kontroli, lai ļautu Nvidia, pasaules līderim mākslīgā intelekta mikroshēmu ražošanā, pārdot vairāk pusvadītāju Ķīnai — neparastā darījumā, ar kuru ASV uzņēmums maksātu 15% no saviem ieņēmumiem no pārdošanas ASV Valsts kasei.
Metjū Potingers, Trampa galvenais padomnieks Ķīnas jautājumos savā pirmajā pilnvaru termiņā, nesenā aplādes intervijā protestēja, ka darījums riskēja ar stratēģisku tehnoloģiju priekšrocību “par 20 miljardiem dolāru un Nvidia peļņu”.
Daži Ķīnas vērotāji brīdina, ka strīdu par tehnoloģijām pamatā ir pamata nesakritība starp abiem prezidentiem: Tramps gandrīz pilnībā koncentrējas uz tirdzniecības un komerciāliem darījumiem, savukārt Sji koncentrējas uz ASV kā lielākās ekonomiskās un militārās lielvaras Āzijā pārvietošanu.
“Es nedomāju, ka administrācijai ir stratēģija attiecībā uz Ķīnu,” sacīja Bonija Glāsere, Ķīnas eksperte no Vācijas Vācijas Māršala fonda. “Tam ir tirdzniecības stratēģija, nevis Ķīnas stratēģija.”
“Šķiet, ka administrācija nav koncentrējusies uz konkurenci ar Ķīnu,” sacīja Džonatans Čins, bijušais CIP analītiķis, kurš tagad strādā Vašingtonas Brūkingsas institūtā. “Tā ir vērsta uz darījumu noslēgšanu… Tā ir taktika bez stratēģijas.”
“Mēs esam nonākuši sava veida tirdzniecības un tehnoloģiju tuvredzībā,” viņš piebilda. “Mēs nerunājam par tādiem jautājumiem kā Ķīnas piespiešana [of smaller countries] Dienvidķīnas jūrā. … Ķīna nevēlas šādu plašāku, plašāku sarunu.
Nav skaidrs, vai Trampam un Sji būs laiks vai vēlme detalizēti runāt par kaut ko citu, izņemot tirdzniecību.
Un pat svarīgākajos ekonomikas jautājumos šīs nedēļas pamiers, visticamāk, neradīs pastāvīgu mieru.
“Tāpat kā ar visiem šādiem līgumiem, velns būs detaļās,” sacīja Bērnss, bijušais vēstnieks. “Abas valstis joprojām būs sīvas tirdzniecības sāncenses. Gaidāma nesaskaņa un turpmāki tirdzniecības dueļi arī 2026. gadā.”
— Piesprādzējieties, — Čins sacīja. “Iespējams, ka no Pekinas gaidāmas pēkšņas pārmaiņas.”
Ilgtermiņā Trampa mantojums ASV un Ķīnas attiecībās balstīsies ne tikai uz tirdzniecības darījumiem, guess arī uz lielāku konkurenci par ekonomisko un militāro spēku Klusā okeāna piekrastē. Lai arī kā noritētu šīs nedēļas sanāksmes, šie izaicinājumi joprojām ir priekšā.
