Karstais forums
Aptauja

Latvijā 6% iedzīvotāji kā pārvietošanās līdzekli labprāt izmanto motociklu vai mopēdu

Tik daudz!?
Normāls cipars
Vēlētos, lai ir vairāk
rezultati
Lidzigi raksti
Bilde

Pedejie komentari
Registretiem lietotajiem


atcerēties
Lietotāja reģistrācija  Aizmirsi paroli?

Elefantentreffen – 52

Teksts, foto: Valdis, Ādažu maniaks
Datums: 09.03.2008.
Rubrika: Ceļojumi

Nekad neesmu rakstījis par saviem braucieniem. Sāku saņemt pārmetumus.... Un riskēju dalīties iespaidos par Elefantentreffen - 52 (cipari nozīmē gadskārtu), kas notika 2008. gada 25. - 27. janvārī Bavārijas kalnos netālu no Passau.

Mazs ekskurss vēsturē. Pirmo reizi 1956. gadā uz šo pasākumu sabrauca 20 Zundappi ar blaķenēm. Tautā tos dēvēja par ???ziloņiem"- to izmēru un krāsas dēļ. No turienes arī nosaukums – Elefantentreffen (Ziloņu salidojums). Iesākumā pasākums notika dažādās vietās (bet vienmēr Bavārijā). Pēdējos 20 gadus – pie Thurmansbangas – Sollas. Šis ir lielākais ziemas moču tuss pasaulē.

Par šo avantūru prātoju pāris gadus. Pirmos soļus realizācijas virzienā spēru sezonas noslēguma pasākumā Cēsīs. Sarunāju ar Sergeju un Gintu no MC ???Spieķi vējā" Kawu KLE-500. Mani moči (FJR un K75RT) nav piemēroti ziemas (īstas ziemas!) braucieniem. Vēl bija iespēja aizņemties AfrikaTwin750 vai Cagiva Navigator 1000, bet labi, ka paklausīju pieredzes bagātākajiem! Kā pārliecinājos, ziemai- jo vieglāks, jo labāk.

Kaut kad vēlā rudenī atdzinu Kawu no Alūksnes un lēnā garā veicu šādu tādu ???pilnveidošanu". Uzliku lielāku stiklu (oriģinālo no FJR), lielāku topkeisu, apsildāmos rokturus, sēdekļa apsildi (pielāgoju no auto bērnu sēdekļa), iegriezu plastikā ???piepīpētāju" (lai barotu navigāciju un sēdekli), uz rokturiem uzliku maisus (pierādīja savu lietderību!) un (pats galvenais!) nomainīju riepas uz rupju ziemas variantu.

Pāris nedēļas pirms paredzētā starta Latvijā uznāca aukstums: -15! Es nopriecājos, ka var izmēģināt ???kas par jūrnieku ir šis kuģis?" (M.Žvaņeckis). Izrādījās, ka pie šādām temperatūrām manai Nolan ķiverei ar dubulto nesvīstošo stiklu tas tomēr aizsalst gandrīz pilnībā... Nācās nopirkt speciālo ziemas Modular ar riktīgu ???stiklapaketi", uzpurni utt.. Iztērētie Ls 260 sevi attaisnoja pilnībā.

Maza atkāpe. Braucot no bodes, pie Berģiem satiku divus močus ar blaķenēm un Somijas numuriem. Pie tam tie bija MZ un Pannonia!!! Griezos riņķī un pavadīju viņus līdz viesnīcai. Izrādījās, ka vīri (ap gadiem 60) dodas uz kaut kādu Treffen Vācijā, kur salido šitādi divtakteri un oldtaimeri. Tiesa, pārāk ātri viņiem negāja: no Tallinas līdz Rīgai ar nakšņošanu Pērnavā – pusotra diena. Tajā pat dienā aizbraucu uz Smilteni. Minētie ???Spieķi Vējā" rīkoja četru gadu dzimeni. Atpakaļ Ādažos biju ap vieniem naktī, termometrs rādīja -17! Pārliecinājos, ka ar KLE var braukt arī pa nakti – ļoti labas gaismas! Tālie praktiski nav vajadzīgi (ja brauc līdz 90, bet pie tādas temperatūras un pa tumsu ātrāk nemaz negribas).

Atgriežoties pie ziemas apģērba, varu padalīties pieredzē un kļūdās. Pie šādām temperatūrām svarīgākais nav biezi saģērbties, bet lai nepūš cauri un, galvenais, nekas nekur nespiež. It sevišķi cimdi un apavi! Labāk ņemt par kādu izmēru lielākus. Man pietika ar diviem siltās "vešas" komplektiem, tekstila kombinezonu ar iepogājamo iekšu un lietus ???prettripera" uzvalciņu pa virsu. Vēl svarīgi, lai nesasvīstu jau ģērbjoties. Tāpēc to vēlams darīt vēsumā.

Un tā – starts

Valdis startē

Izbraucu otrdien (22.01.) ap četriem pēcpusdienā. Rupjās riepas uz asfalta izteikti gaudo, bet tas man netraucē. Ceļš sauss, nokrišņu nav, -1°C. Ātrums 90-110. Tāda idille turpinājās līdz LT robežai. Tad iestājās tumsa, asfalts kļuva mitrs. Ar nepacietību sāku gaidīt, kad benzīns ies uz beigām (sāka nogurt sēžamvieta, – sēdeklis tomēr nav paredzēts tāliem braucieniem), bet gribējās apvienot patīkamo ar lietderīgo, nevis vienkārši tāpat pūtināties. Tā arī nesagaidījis vajadzību pārslēgties uz rezervi (pirms tam pa pilsētu biju pārbaudījis, ka var nobraukt 200-220 km, t.i. ~6 l/100km), iebraucu Paņevežas Statoilā. Kafija, WC, uzvilku lietus kostīmu – sāka nākt no gaisa kaut kas vidējs starp lietu un sniegu. Pārmaiņas pēc aizbraucu nevis pa apvedceļu, bet caur centru. Starp citu, esmu kādreiz mērījis: pa apvedceļu iznāk par kādiem 12-13 km lielāks gabals, bet par kādām 5-7 minūtēm ātrāk. Tas ir, ja pēc noteikumiem. Bet Paņevežos var visus smuki apbraukt pa labo pusi, pamāt izbrīnītiem bērneļiem un iereibušām kompānijām blakus mašīnās, kuras taurē un rāda īkšķus uz augšu.

Kādus 30 km aiz Paņevežiem sāka snigt diezgan intensīvi, bet kas sliktākais – sākās pamatīgs sānu vējš! Pie tam - rāvieniem un no dažādām pusēm. Apdzenot fūras, vajadzēja krietni vien sasprindzināties. Beidzās ar to, ka nometu līdz 80-90 un vilkos kā pārējie – ???bez pūlēm apdzenot visus kropļus un vecas stīvas dāmas" (Džeroms K. Džeroms ???Trīs vīri laivā").

Pēdējā Lietuvas benzīntankā pirms PL robežas, tajā, kas kreisajā pusē ar kafejnīcu (laikam Baltic Petroleum), pēc tradīcijas paēdu cepelīnus, uzpildījos, papļāpāju ar bruņotiem lietuviešiem formastērpos (tā arī nesapratu, no kādas struktūras...) un devos iekšā Polijā ar visām tās ???koleinām" un ???vypadkiem". Šengena – tas ir ko vērts!!! Nav pat jāpiebremzē! Bija redzami cilvēki formās, bet viņi darbojās ar fūrām. Tikai samājāmies.

Nolēmu braukt, kamēr apniks. Vasaras laikā tas parasti ir 700-1100km, bet šādos apstākļos manis pietika līdz Suwalkiem. Sniegs un fūras, fūras, fūras... Suwalkos uz centrālās ielas, kur pa divām joslām uz katru pusi, bija milzīga avārija - ar sadegušiem autiņiem, ugunsdz#eše#jiem, poličiem, glābējiem un pilnībā slēgtu kustību. Visus dzina pa apkārtceļiem. Es pamāju policistam, kas regulēja kustību, un nekaunīgi aizbraucu taisni, jo navigācija rādīja, ka viesnīca ir nedaudz uz priekšu.

Septiņstāvu viesnīca ???Hancza", kas ne tikai izskatījās, bet pat smaržoja pēc sociālisma, izrādījās dārgākā no piecām, kurās nakšņoju šajā braucienā: 100 Zl par numuru ar brokastīm +10 par maksas stāvvietu. Mūsu dzimtajos lašos - kopā apm. 22.

Pirmajā dienā biju nobraucis gandrīz 400km pa sešām stundām. Kas interesanti - navigācijas un odometra rādījumi atšķīrās tikai par vienu km! Attiecīgi 397 un 398.

No rīta sajukums ar pulksteņiem. Uzliku modinātāju telefonā uz septiņiem (domādams, ka pēc Latvijas laika), jo brokastis dod no 7.00 pēc Polijas laika. Domāju, ka stunda laika, lai sačammātos, nomazgātos utt. Bet izrādījās, ka gudrā Nokia pati pārstellē pulksteni uz vietējo laiku! Rezultātā izbraucu stundu vēlāk, nekā plānoju.

Īpaša pateicība Gintai un Sergejam (MC "Spieķi Vējā"), kā arī Ivaram Blūmfeldam par padomiem!

Otrā daļa

*****
4.7

Komentāri

Janeks @ 11:55 14.03.2010.
Komplektam vēl vajadzetu aizbaraukt uz Kristālralliju Norvēģijā:
krystallrally
;-)

robertoblack @ 21:27 29.08.2008.
reāls respekts no manis,es ari gatavojos tādam braucienam līdz Keiptaunai,derētu sakontaktēties ir par ko parunāt!!Dod ziņu uz robertoblack@inbox.lv

Boris Smirnov @ 12:09 24.03.2008.
Valdis, cepur nost.

valdis @ 23:23 23.03.2008.
Benzīns 150 litri - apm. 130Ls; nakšņošanas apm.80Ls. Pārējie izdevumi apm. 100Ls.

Goblins @ 23:11 23.03.2008.
Valdi, ja nav nosleepums pasaki cik shaads brauciens izmaksaaja ??

Robis @ 17:58 23.03.2008.
Tas ir Valdis - cits uz to nav spejigs!!!

skrudzs6@inbox.lv @ 13:29 13.03.2008.
Es domāju ,ka nākamais brauciens varētu būt apkārt pasaulei!!!

Nemiers @ 19:24 12.03.2008.
Labs gaidu turpinājumu !!!

zigis @ 13:42 12.03.2008.
ar nepacietību gadu turpinājumu! esmu lepns ka jaunībā es tev moci ierādīju!!! nu nezvai vai kāds žurnālists uzrakstītu labāk, jūtama visa dinamika!!

ilga @ 23:33 11.03.2008.
sorry, tagad tikai izlasīju rakstu, bet katrā ziņā iespaidīgi. tu vienmēr esi malacis:)

1-10 : 11-20 : 21-30 »

Pievienot komentāru

*
*
bilde


* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti

Lietotāji Uzzīmē moci

Kurš vainīgs? Mūsu ceļi = krievu rulete!

Pirms apmēram 2-3 gadiem, personīgi es kā mūsu Latvijas autoceļu lietotājs, nesaskāros ar problēmu, kuru varētu klasificēt kā kritisks ceļu stāvoklis. Bet pāris gadi ir pagājuši un esmu kļuvis no B kategegorijas autobraucēja arī par A kategorijas transportlīdzekļa lietotāju.

Ceļojums uz Laimīgo zemi

Tāpat kā musulmaņi dodas svētceļojumā uz Meku, arī es nolēmu doties uz motociklu lielzemi - Vāciju.

Ekstrēmi Jūriņ prasa smalku moci (ekstrēmi)

Jūriņ’ prasa smalku moci

Viss sākās kādā skaistā rītā tieši pirms gada, – kā ideja pavizināties pa Vecāķu mežiem ar močiem – mēs ar Pēci entuziasma pilni devāmies "nēsāties", es pie ragiem savam BMW R1100 GS, Pēcis - Hondai CR500. Pateicu draudzenei, ka būšu pēc pāris stundām un sākām ceļu.

Silvestera Ropera tvaika motocikls

Silvesters Ropers (Sylvester H. Roper) savu otro tvaika motociklu uzbūvēja 1896. gadā, Masačūsetsā. Pirmo viņš bija uzbūvējis aptuveni par 30 gadiem agrāk, ko var aplūkot arī kādā no Amerikas muzejiem, bet otrais eksemplārs ir kāda kolekcionāra rokās.

Kino Long way Down

Long way down

Divi angļu aktieri Evans Makgregors (Ewan McGregor ) un Čārlijs Bormans (Charley Boorman) jau "piesituši roku", veidojot filmas Long Way Round un Race to Dakar, tāpēc dokumentālo seriālu veidotāji ķērušies pie nākošā projekta – Long way down. Šoreiz piedzīvotāju meklētāji dosies tālākā ceļojumā uz Āfrikas kontinentu.

Pasaules ātrākais Indiānis

Fanātiski cilvēki... Pie šīs grupas varētu pieskaitīt arī Herbertu Džeimsu Monro (Herbert James Munro aka Burt Munro), kurš savu dzīvi ir pilnībā ziedojis motocikiem.

Moči Enduroe - vidusceļš (moči)

Vispusīgais mocis - enduro

Enduro ir motosporta paveids. Angļu valodā vārds endure lieliski raksturos šī sporta būtību, jo sacensības parasti norisinās sarežģītās bezceļa trasēs, kurās motosportistiem ir jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem, grūtībām un izaicinājumiem.

Trīsritenis – mocis vai rotaļlieta?

Visos ievērības cienīgos motociklistu salidojumos parasti ir sastopams vismaz viens traiks. Tomēr tie Latvijā nav plaši izplatīti, tāpēc šeit mēģināsim noskaidrot, kas ir traiks, kādas ir tā priekšrocības un kādi ir apsvērumi, izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Intervijas Aleksejs Popovs (intervija)

Trīs kolekcionāra baudas

Senie motocikli, to restaurēšana un kolekcionāra dzīve mēdz būt diezgan svešas lietas pat rūdītiem motobraucējiem. Tāpēc, lai noskaidrotu šīs pasaules smalkumus, „Motožurnāls” devās pie Alekseja Popova.

Ainārs Vilciņš motosportā ar sirdi un dvēseli

Aizvadītais gads amatieru motokrosa cienītājiem sagādāja patīkamu pārsteigumu – Durka Racing čempionātu. Viens no galvenajiem organizatoriem ir Ainārs Vilciņš...

Drošība Divu moču avārija

Avarēt var arī divi moči

Kad Latvijā iestājas zaļā ziema, un šajā gadalaikā patrāpās arī dažas saulainas dienas, ielas sāk mudžēt no motocikliem. Tomēr ir vērojama bēdīga sakritība - jo vairāk motociklu, jo vairāk negadījumu. Paši bēdīgākie negadījumi ir, kad saduras divi motocikli!

Ko darīt, ja tevi pārsteidz suns

Vai vari iedomāties brīnišķīgu laiku: silts, viegls vējiņš, saule sāk rietēt, un tu sajūti tikko pļautas zāles smaržu. Atliek tikai braukt, kur acis rāda. Līdz brīdim, kad tev priekšā izskrien suns!

Sievietēm A klases iekarotāja

A klases iekarotāja

Motocikls nav vienkārši transportlīdzeklis,- par to pilnā mērā var pārliecināties vien tad, kad personiski saskaries ar tā varenību un šarmu. Līdz šim biju aktīva pasažiere un kaislīga atbalstītāja, nu esmu topošā braucēja jeb nenogurdināma mācekle.

Motobraucējas memuāri

Katram braucējam ir savs stāsts par to, kā viss sākās..., un katram motociklam, ar ko esi braucis, ir savs īpašais "story".

Remonts Akumulators

Akumulators ir motocikla sirds

Tā pukst pat tad, kad mocis guļ. Tāpēc, lai tas vienmēr būtu modrs, akumulatoru vajag arī aprūpēt.

Motorā - smiltis

Kā nu gadījās, kā ne - avarēju. Mocis uz sāna aizslīdēja vienā virzienā, es uz otra sāna - citā. Mocim dugas nebija, un cieta kreisais motora vāks,- tika nostrīķēts gar asfaltu un vēlāk gar ceļa nomali līdz caurumiem.

Sākumlapa Lietošanas noteikumi Vakances Reklāma Kontakti Trases Rss