Jawa - eļļainais zelta rudens
Teksts: Junona
Foto: Skrapcis
Datums: 23.01.2007.
Rubrika: Sievietēm
Un tā....kā jau jūs zināt - mans pirmais mocis bija Jawa.. Jāsaka, ka ar savas pirmās mīlestības izvēli esmu visai apmierināta arī tagad – pēc sešiem motobraukšanas gadiem. Paskaidrošu, kāpēc.
Tā kā mans oficiālais motobraucējas stāžs (pēc A kategorijas nolikšanas), pērkot Jawu, bija divas nedēļas, tad uzskatīju, ka nebūtu prāta darbs tīšām lekt ugunī (lasi - pirkt dārgu, jaudīgu moci), nezinot par iespējamām sekām, jo mana braukšanas prasme vēl bija bērna autiņos. Beigu beigās tas varētu izrādīties totāls krahs - iztērēt visu naudu mocim un neko neatstāt ārstēšanās izdevumiem - kas var būt baisāks.
Lai arī dažas labs vīpsnāja par manu izvēli, to visu laidu gar ausīm, jo visā visumā pārējās motobraucēju saimes noskaņojums pret mani bija ārkārtīgi labvēlīgs. Arī pati jutos tā, it kā man būtu nevis Jawa, bet kāds visai nopietns japānis. Galu galā man pietika ar faktu, ka esmu atļāvusies nopirkt kaut ko motociklveidīgu...Runāja jau daudz un visādi - dažs labs atbalstīja un sajūsminājās, dažs labs vaimanāja, ak un vai, tas nu gan nav sievietei piemērots braucamais! Bet tas tikai palielināja manu spītību un vēlmi braukt.
Un nu - par pašu braukšanu. Neapšaubāmi, Jawas ir īpaša suga, kas paģēr īpašu pieeju un diezgan īpašus nervus. Ja parēķinātu laiku, ko pavadīju braucot, un laiku, ko Jawa pavadīja, dāsni saņemot manus un citu remonta speciālistu uzmanības apliecinājumus, varētu būt 50:50. Pa šo laiku karburators tika tīrīts četras reizes, par sveču maiņu neuzdrošinos saukt konkrētus skaitļus. Arī elektrosistēma pamanījās pāris reizes sadumpoties. Bet tas viss tika veiksmīgi novērsts. Arī pati nekautrējos pāris reižu kārtīgi atrotīt piedurknes un mesties Jawas iekšējās pasaules pētījumos. Lielākajai daļai sieviešu "pirmās nepieciešamības produkti" rokassomiņā parasti ir lūpukrāsa un pūderis, bet man tā bija eļļas pudele, ko vadāju mugursomā, jo, kā zināms, Jawai, iepildot bākā degvielu, jāpiegāž arī noteikts daudzums eļļas.
Tālākie punkti, līdz kurienei tiku un no kurienes spēju arī veiksmīgi atgriezties, ir Ķegums un Sigulda. Tālākus horizontus aizsniegt ar savu Jawu tomēr neuzdrošinājos. Visvairāk, protams, ticis traumēti Vecāķu mierīgo iedzīvotāju nervi. Pāris reižu dabūju kārtīgi izvandīties pa Vecāķu pludmales smiltājiem ar šim pasākumam neatņemamo sastāvdaļu – vairākkārtēju novelšanos smiltīs un tai sekojošu Jawas stīvēšanu atpakaļ uz "kājām". Tā pagāja mans zelta rudens.
Ikreiz, pieejot pie savas Jawas, es to uzlūkoju dalītām jūtām: ak, tu, vecā labā šaize, kādu pārsteigumu man šoreiz atkal esi sagatavojusi? Un tā gribējās papliķēt pa bāku ikreiz, kad brauciens bija beidzies veiksmīgi un bez problēmām...Vārdu sakot, manas motobraucējas karjeras iesākuma spožums un posts. Bet viens gan jāsaka – Jawa bija tā, kas man palīdzēja "sagatavot augsni" nopietnākiem braucamajiem...Sekojiet turpinājumiem!
Komentāri
Vincents @ 14:47 09.05.2011.
Man bija pat 2 Jawas, viena lietota 634 no 1990, pēc tam no 1991. gada pilnīgi jauna 638, nevienu no tām neremontēju, tās vienkārši nelūza, braucu pat ziemā pie -15.
Raivis @ 00:26 19.06.2008.
Pašam ir Jawa 350/634, nevajag nekādus lielos ātrumus, elektrostarterus un vēl ekstras. Pietiek ar to ka jawa labi noregulēta un motors vesels, tad stabili var braukt 3 gadus bez remontiem, bet par to skaņu un pielaišanu - tā ir neaprakstāma sajūta. Jawa, kaut arī tā ir metāla gabals, tomēr piemīt šarms. Tu klausies tās kluso murrāšānu un pirms tam jāveic speciāls rituāls nevis vienkārši jāpakustina pirkstiņš un 4taktu mocis jau pārliecinoši pukst.
losis @ 08:39 13.06.2008.
es no 1988 - 1994 gadam braucu ar Jawa, kad 94 dabūju kawasaki, nozvēŗējos ka nekad ar to mēslu (jawa) nebraukšu. Tagad labprāt nopirktu Jawa 638 , sadarītu tā, kā tolaik sapņoju un noliktu garažā
megus @ 22:44 12.06.2008.
es pats gribeetu jawu,jo taas ir briiniškiigas sajuutas ar vinju braucot,iesaku visiem pamēģināt!!!!!!!!!!!!!
Agris @ 23:43 24.07.2007.
Jā...JAWA,tas ir pirmsākums!!!
Ne jau tie bagāti uzpūstie baikeri,kuri par senču naudu ir iegādājušies"krutos "močus un tagad izrādās...nē,bet tie,kuri ir izbaudījuši uz savas ādas visus Jawas untumus un priekus,tie ir īstie pirmsācēji...jo pats ar 638oto,ne mazums esmu izrullējis gan pa mīļo zemīti,gan pa brāļu republikām un cepuri nost JAWI#N#AI,lai arī kādas likstas piemeklētu,bet tas bija to vērts,johaidī!!!
Prieks par tiem,kuriem vēl pirksti nav gaisā un kuri atcerās romantisko JAWAS garšu...
pirmais @ 16:58 28.06.2007.
njaa...arii man taa Junonas Jawa ir joprojaam atpaziistama, jo bija arii mans pirmais mocis...veelaak paardevu vilnim, kursh tad taalaak Junonai :) tie gan bij laiki... :)
students @ 10:03 26.02.2007.
nu nezinu kā šitai Jawai, bet manējai 250 gan nekas nebija jāremontē. Kad nopirku izmazgāju bāku, iztīriju karbūzi, saliku benzīnfiltrus, ieliku jaunu sveci, samainīju eļļas un nobraukāju 2! gadus BEZ remontiem. :)
Ja ir pareizi salikti filtri,karbūzis jātīra reizi 5 gados un NGK sveces iet ļoooti ilgi...
Jun @ 21:00 25.02.2007.
Pirku gan. Pirms simts gadiem Juuramalaaaaa..:) Kaa tai Jawai iet? :)
vilnis @ 20:04 25.02.2007.
Tā Jawa ļoti pazīstama izskatās. Vai Tu viņu, toreiz, Mellužos pirki?;)
Mandarins @ 15:54 05.02.2007.
Nu, karoche iepriekšējais komentārs pilnīgs sviests, Lapsa tev nav pilns rublis!
Pievienot komentāru
* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti
